Raksti

Hipno-psihoterapija ir viens no psihoterapijas virzieniem, kas atzīts Eiropas Psihoterapeitu Asociācijā. Hipno-psihoterapija ir hipnozes klīniska pielietošana, lai uzlabotu psihoterapeitisko intervenci jeb iejaukšanos. Pareizi pielietota hipno-psihoterapija ir droša un labvēlīga terapija.

Jaunās hipnozes pamatlicējs ir Miltons H. Ēriksons. Jaunā jeb Ēriksona hipnoze atšķiras no tradicionālās hipnozes. Jaunajā hipnozē tiek izmantota nevis autoritatīva, bet gan atļaujoša pieeja, nevis pasīvs miega stāvoklis, bet gan aktīvs process, kurā notiek izmaiņas. Notiek neliela atvirzīšanās no īstenības, hipnotiskā transa laikā dominē labās smadzeņu puslodes darbība, kas ļauj veikt darbu zemapziņas līmenī, piekļūt resursiem, aktivizēt tos, veicināt pozitīvas izmaiņas. Terapeits sniedz atbalstu, palīdz piekļūt šiem resursiem.

Tā ir sadarbība starp terapeitu un klientu. Klientam nekas netiek uzspiests, klients jebkurā brīdī var pārtraukt seansu, ja to vēlas. Transs pats par sevi ir terapeitisks, jo tā laikā notiek psihiska pārstrukturizācija, zemapziņas resursu izmantošana. Arī ikdienā cilvēki laiku pa laikam nonāk vieglā transā, kuru paši pat nepamana, tikai pēc tam atbilde uz kādu jautājumu atnāk it kā pati no sevis.

Ar jaunās hipnozes palīdzību ir iespējams mērķtiecīgi izmantot tos resursus, kas slēpjas katrā cilvēkā.

NLP jeb neirolingvistiskā programmēšana – zinātne un māksla par cilvēka personīgo meistarību, mērķu sasniegšanu.

Tā ir praktiskās psiholoģijas nozare, kas izmanto zināšanas par cilvēka nervu sistēmu, zemapziņu, valodu, domāšanu, darbību. Ar NLP palīdzību iespējams mainīt cilvēka domāšanas stratēģijas, lai sasniegtu ķermeņa un gara vienotību, harmoniju ar sevi un apkārtējo pasauli.

NLP satur efektīvas metodes, kuru pielietošana izraisa straujas un klienta vēlmēm un mērķiem atbilstošas, noderīgas izmaiņas.

Žurnālā "American Psychologist" atzīts, ka hipnozes tehnikas ir ļoti efektīvas gan hronisku, gan akūtu sāpju modulēšanā. Kādā pētījumā, kurš tika veikts pacientiem ar fibromialģiju (muskuļu sāpes), tika konstatētas izmaiņas sāpju intensitātē un vairākas izmaiņas smadzeņu zonās, kuras atbild par sāpju apstrādi – tādās, kā talāms, somatosensorā un vidus cingulārā garoza, insula un prefrontālie rajoni. Līdzīgi novērojumi tika atspoguļoti PET (pozitronu emisijas tomogrāfijā), pētot hipnozes iedarbību uz muguras sāpēm (Flor, 2014).

Amerikāņu hipnozes speciāliste Šellija Stokvela Nikolasa (Stockwell-Nicholas, 2011) par hipnozi raksta:


  • Ja jūs vēlaties baudīt dzīvi, gūt panākumus un justies brīnišķīgi, hipnoze – tas ir tas, kas jums vajadzīgs. Hipnoze spēj pārvērst kaitīgus ieradumus un negatīvas pārliecības noderīgos ieradumos un pozitīvā domāšanas veidā.
  • Hipnozes seansu blakusefekts – muskuļu, nervu un prāta atslābināšanās.
  • Transa laikā darbojas jūsu iekšējā gudrība un tā saka jums patiesību. Hipnoze dod jums iespēju piekļūt šai gudrībai. Jūsu apziņa intuitīvi zina to, kas ir labākais jums.
  • Cilvēki dabiskā ceļā nonāk hipnotiskā stāvoklī – pirms aizmigšanas, īsi pēc pamošanās, un vairākkārt visas dienas laikā. Līdzko jūs atrodaties šajā svētajā iekšējās gudrības teritorijā, jūs realizējiet savus sapņus un mērķus.
  • Profesionāls hipnoterapeits – tas ir speciālists, kurš nosēdina jūs pie jūsu iekšējā "automobiļa" stūres.
  • Bali salas iedzīvotāji transu dēvē par "kerohan", kas nozīmē "Dievs atnāk".
  • Hipnozes, tāpat kā meditācijas un lūgšanu laikā jūs savienojaties ar savu augstāko "es", atklājiet savas dzīves mērķi un aicinājumu, kā arī savu nākotni.

  • Jūsu smadzenes nodod nervu sistēmas nemieru un spriedzi katram jūsu ķermeņa orgānam. Emocijas atstāj iespaidu uz asinsspiedienu, sirdi, plaušām, aknām un gremošanas sistēmu. Depresija, krīze un konflikts liek jums justies fiziski slikti un var novest pie slimības. Pētījumi rāda, ka hipnoze bloķē nervu receptorus, lai atvieglotu sāpes, mazinātu stresu un nemieru. Hipnoze pazemina asinsspiedienu un pulsu, ļauj atslābināties un justies brīnišķīgi.
  • Hipnoze papildina tradicionālo ārstēšanu.
  • Hipnoze liek kustēties. Tā uzlabo asinsriti, muskuļu tonusu un nostiprina kaulus. Kustība – tas ir prieks.
  • Hipnoze māca mums psihosomatisko veselību.
  • Hipnoze uzlabo imunitāti.
  • Hipnoze "izslēdz" astmu.
  • Hipnoze nomierina un iedarbina organisma iedzimto spēju sadziedēt brūces, zilumus, lūzumus. Atslābināšanās uztur spēkus un veicina izveseļošanos. Tāpat kā miegs, hipnoze dod ķermenim laiku atjaunoties, paātrina dzīšanu, ir labs pirmsoperācijas un pēcoperācijas līdzeklis. Tā veicina organisma iedzimto pašdziedināšanos.
  • Kad jūs atslābinieties, jūsu elpošana un pulss palēninās un organismā notiek svarīgas hormonālas izmaiņas.
  • Stresa situācijā normāla reakcija – cīnīties, vai bēgt. Jūsu ķermenis pārvērš uzkrātos taukus glikozē, kura dod enerģiju. Ja nogurušās tauku šūnas atgriežas, jūs pieņematies svarā. Hipnoze jūs atslābina, neitralizē stresa graujošās sekas un palīdz nomest svaru.

  • Hipnoze veicina spriešanas spējas, uzlabo spēju mācīties, koncentrēties un atvieglo eksāmenu kārtošanu. Hipnoze izvirza spēcīgu domu pirmajā plānā, uzlabo uzmanību, koncentrēšanos un atmiņu.
  • Hipnoze palīdz aizvākt sāpīgus un traumējošus momentus, lai jūs varētu atgriezties harmoniskā stāvoklī.
  • Hipnoze palīdz jums noteikt savas vērtības un principus, savu potenciālu.
  • Miljoniem cilvēku izmanto hipnozi, lai atbrīvotos no kaitīgiem ieradumiem.
  • Hipnoze palīdz pret stostīšanos un citiem valodas traucējumiem, cilvēkiem ar uzmanības sindroma traucējumiem, ar redzes un dzirdes traucējumiem, ar bojātām smadzenēm.
  • Hipnoze aptur pārmērīgu ēšanu, ko izsaukušas emocijas un sniedz reālu palīdzību cīņā ar uzmācīgu pārmērīgu ēšanu vai neēšanu.
  • Hipnoze palīdz slimniekiem un viņu ģimenes locekļiem atbrīvoties no bailēm, stresa un diskomforta.
  • Hipnoze palīdz pie hroniska noguruma.
  • Hipnoze samazina hiperaktivitāti, hiperventilāciju, sāpes kuņģī, miega traucējumus, paātrinātu sirdsdarbību, augstu asinsspiedienu un nemieru (trauksmi).

Endrju Veils un Alfreds Knopfs (Weil, Knopf, 1995) savā grāmatā "Spontānā dziedināšana" raksta:


Hipnoterapija izmanto ķermeņa/prāta saikni, ar transa palīdzību panākot vieglu suģestiju uztveri. Hipnozes stāvoklī verbālās suģestijas bieži spēj pārvarēt prātu un nokļūt līdz nervu sistēmai, tādējādi ietekmējot ķermeni, kas nav iespējams, atrodoties ikdienas prāta stāvoklī. Daži cilvēki baidās no hipnoterapijas, uzskatot to par prāta kontroli, taču faktiski hipnoterapeiti vienkārši rada tādu stāvokli, kas ļauj pacientiem sasniegt savu dabisko fokusētas koncentrēšanās stāvokli, kurš līdzinās sapņošanai dienas laikā vai filmas vērošanai. Pacienti iemācās paši radīt savu pieredzi.

Interaktīvā iztēles tehnika. Tā ir hipnoterapijas forma, kas rada vieglu transu un atvērtību neapzinātajam prātam un papildus rosina pacientus attīstīt pašiem savas stratēģijas, lai pārvarētu slimību. Tiek pieņemts, ka neapzinātais prāts izprot slimības procesus un zina, kā tos atrisināt.

Hipnoterapiju un interaktīvo iztēles tehniku (guided imagery therapy) paralēli citām metodēm iesaka šādos gadījumos:

  • TMS (Tension myositis syndrome) – spriedzes miozīta sindromsmuguras sāpes, ko izraisa stress, ietekmējot asins cirkulāciju muskuļos, saistība ar emocionālo stāvokli; ja stress turpinās, šādām sāpēm ir tendence no vienas ķermeņa daļas "pārlēkt" uz citu, piemēram, kāju.
  • Muskuļu/skeleta problēmas. Osteoartīts, fibromiaļģija u.c. Hipnoterapija var iemācīt cilvēkiem, kā distancēties no hroniskām sāpēm, kas palīdz sāpēm izzust ātrāk.
  • Reimatoīdais artrīts un līdzīgas autoimūnās/hroniskās saslimšanas (lupus (sarkanā vilkēde), skleroderma, multiplā skleroze).
  • Hronisks dermatīts – alerģiska, psihosomātiska saslimšana, saistīta ar stresu un citas ādas slimības, saistība ar zarnu traktu.
  • Psoriāze.
  • Alerģijas.
  • Hroniskas sāpes.
  • Gremošanas traucējumi. Kairinātās zarnas sindroms. Tie ir saistīti ar dzīvesveidu, nepareiziem ēšanas paradumiem un stresu. Tāpat kā ādas problēmas, arī gremošanas traucējumi ir visvairāk saistīti ar stresu.
  • Mentāli, emocionāli un nervu darbības traucējumi. Trauksme, depresija.
  • Ar stresu saistītas slimības. Visas slimības uzskatāmas saistītas ar stresu, kamēr nav pierādīts citādi. Visizplatītākās ir galvassāpes, bezmiegs, muskuļu/skeleta sāpes (īpaši muguras un kakla), visu veidu gastrointestinālie traucējumi, visu veidu ādas problēmas, seksuālie traucējumi, menstruālās problēmas.

Ķermenis spēj dziedēt pats sevi.

  • Ķermenis vēlas būt vesels. Veselība nozīmē perfekta līdzsvara stāvokli, kad visas sistēmas darbojas labi un enerģija brīvi cirkulē. Tas ir dabisks stāvoklis. Līdzko ķermenis ir izsists no līdzsvara, tas vēlas to atkal atgūt.
  • Dziedināšana ir dabisks spēks. Tiek ieteikts atslābt un "ļaut Mātei Dabai darīt savu darbu".
  • Ķermenis ir vienots veselums, un visas tā daļas ir saistītas.
  • Prāts un ķermenis nav nodalāmi viens no otra. Psiholoģiska trauma var ietekmēt fiziskā ķermeņa funkcijas, bet arī, veicot noteiktas fiziskas intervences, iespējams uzlabot psihiskās funkcijas. Piemēram, veicot kraniālo terapiju, bērniem ar psihiskiem traucējumiem tika paaugstināts IQ.
  • Praktizētāju pašu ticība spēcīgi ietekmē viņu pašdziedināšanas spējas.